Rūta Dūduma dzimusi 1991.gadā un dzied no 4 gadu vecuma. Pirmais konkurss "Cālis `95". Nelabojama optimiste. Būtne, kura paspēj būt visur. Mamma nespieda iet mūzikas skolā. Ārpus skolas dziedāja popgrupā "Mazā Sirds", Mārupē, tad sekoja  neskaitāmie jauno vokālistu konkursi visā Latvijā.
2008.gads - Latvijas Talants II - pirmā īstā pieredze Televīzijā. 
2009. - pieci piedzīvojumu pilni gadi, muzicējot ar grupu into one (izlaists singls "Brīvkritiens", "Ļaujos Straumei", "Tik Maz" u.c.) - Koru Kari II kā Jolantas Gulbes-Paškevičas Rīgas Sarkanā Uguns kora dalībniece - aizraujošs, pieredzes bagāts periods. 2010. - Dziedošās Ģimenes II - kopā ar mammu Iru Krauju Dūdumu. Pēc šiem ģimeņu sadziedāšanās svētkiem sākās veiksmīgā un draudzīgā sadarbība ar pašmāju pop-princi Lauri Reiniku. 2011. - dalība TV šovā "Mana Zelta Dziesma"
2012. - pirmā solo debija Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursā - ar pašas sacerēto dziesmu "My World" ierindojos augstajā 4.vietā
2013. - Rūta pievienojās Baltijas labākajai A Capella grupai FRAMEST,  1.vieta džeza vokālistu konkursā Igaunijā "Nomme Jazz".
Dalība Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursā, došanās vairāk kā mēneša tūrē ar rokoperas "Lāčplēsis" jauniestudējumu visā Latvijā.
2014. - džeza izpildītāju konkursa "Riga Jazz Stage" fināliste.
Koncerttūre uz Ķīnu kopā ar grupu FRAMEST.
Ikdienā vokālis pedagogs.

SANTA ZAPACKA
Santa Zapacka dziedātāja, tasiniece. Vokālo prasmi apguvusi mācoties Ventspils Mūzikas Koledžā pie Jāņa Sproģa. Pēc mūzikas koledžas beigšanas apmeklētas privātstundas pie Lailas Grietēnas.
1986.gadā Raimonds Pauls piedāvā piedalīties pirmajā Vissavienības jauno estrādes dziedātāju televīzijas konkursā "Jūrmala - 86".
1986.gada jūnijā koncerts kopā ar Rodrigo Fominu un Eināru Vītolu.
1986.gadā piedalos Vissavienības jauno estrādes dziedātāju televīzijas konkursā "Jūrmala - 86", kurā tiek iegūta žurnālistu balvu.
Pēc konkursa tiek ierakstīta pirmā dziesma "Marija Magdalena", kurā iedziedājis arī Aivars Hermanis.
Tajā pašā gadā Santa ir soliste grupā "Tip - Top", kuru vada Alfrēds Madžulis.
1988.gadā saņemts diploms par labāko vokālo izpildījumu dziesmu festivālā "Kurzemītes maliņā", un diploms par labu māksliniecisko sniegumu republikas pašdarbības estrādes kolektīvu skatē. Ir diploms par augstvērtīgu māksliniecisko sniegumu LPSR Sakaru Ministrijas darbinieku mākslinieciskajā pašdarbības skatē 1988.un 1990.gadā.
Bijusi sadarbība ar komponistu Gunāru Freidenfeldu, kura dziesma "Vanadzēns" ierakstīta Latvijas Radio ierakstu studijā ar grupu "Remix".
Bijusi sadarbība ar Radio estrādes orķestri Aļņa Zaķa vadībā.
1995.gadā ierakstu studijā "Balss" tiek iedziedāta D.Rūtenbergas dziesma "Sapnis", kas tiek iekļauta ierakstu kompānijas "Balss" Ziemassvētku kasetē -"Priecīgi Ziemassvētki".
1995.un 1996.gadā ar bērnu popgrupu "Krikši" piedalījusies Starptautiskajā bērnu un jauniešu popmūzikas festivālā "Saules zaķis".
1998.gada septembrī sniegts koncerts "Euroskor" Skaistuma dienā Talsos.
Tajā pašā gadā pie skaņu režisora Paula Timrota tiek iedziedāta Daigas Rūtenbergas dziesma ar Ingas Krišānes vārdiem "Rīts".
2003.gada septembrī tiek dziedāts bērnu popgrupas "Krikši" desmit gadu jubilejas koncertā.
No 2003.gada septembra norit koncertturneja pa Latviju - Santa Zapacka un bērnu popgrupa "Krikši".
Ir tapusi koncertprogramma - Daigas Rūtenbergas dziesmas dzied Santa Zapacka.
D.Rūtenbergas dziesma "Angel's song", ko izpilda Santa Zapacka un Kristīne Broka iekļūst "Eirovīzijas Dziesmu konkursa 2004" nacionālās atlases finālā.
D.Rūtenbergas dziesma ar Santas Zapackas vārdiem „Wandering words" iekļūst 2005 gada Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases pusfinālā.
Pēc piedalīšanās Eirovīzijā, tiek strādāts pie sava pirmā solo albuma.
2005 gada 1. decembrī iznāk pirmais solo albums " Dzīves vilcienā".
2005 gada 16. jūlijā Ventspilī, debitēju "Latvijas šlāgeraptaujas 2005" vasaras noslēguma koncertā, duetā ar dziedošo aktieri Hariju Ozolu, ar kuru turpinās sadarbība.
2005. gada vasarā tiek koncertēts ar Dailes teātra aktieriem, Margaritu Vilcāni, Ojāru Grīnbergu. Ar septembra mēnesi sākas reklāmas koncerttūre, albuma"Dzīves vilcienā" ietvaros.
2006. gada oktobrī iznāk disks sadarbībā ar grupu „Romeo" – „Pasaules vējos". Sākas otrā koncerttūre pa Latviju.

2007. gadā beidz pastāvēt grupa " Romeo " un tālāk darbojas Harijs Ozols duetā ar Santu Zapacku. Šajā pašā gadā iznāk viņu kopējais albums " Aiz vārdiem " uz top koncertizrāde " Vēstules ". Albums " Aiz vārdiem " tiek nominēts Mūzikas ierakstu gada balvai kā labākais šlāgeralbums 2007. gadā.
2008.gadā tiek koncertēts un strādāts studijā pie jauna albuma. 2009. gada janvārī iznāk albums " No vienas puses pie otras ". Šajā gadā duets svin 5. gadu pastāvēšanas jubileju. Tiek izveidota koncertprogramma par godu šim notikumam un tiek koncertēts pa Latvijas lielākajiem kultūras namiem. Albums " No vienas puses pie otras " tiek nominēts Mūzikas ierakstu gada balvai kā lābākais šlāgeralbums 2009. gadā. Albums ir Platforma.lv 10 lejuplādētākais albums 2009 gadā.
2010 gadu Santa Zapacka un Harijs Ozols uzsāk ar koncertprogrammu - Veltījums izcilajai aktrise Antrai Liedskalniņai. 2010. gada janvārī tiek izdots disks " Labāko dziesmu izlase ".
2011. gada beigās Harijs ar Santu izveido koncertprogrammu " Ar mīlestību un smaidu " ar kuru turpina koncertēt līdz 2012. gada beigām. 2013. gads ir Harija Ozola jubilejas gads. Iznāk Harija pirmais dzejoļu krājums ar nosaukumu " Dzīve sākas ", un ar tādu pašu nosaukumu tiek izdots disks, kurā iekļauta " Antras dziesma ", kas rakstīta Harija sapnim - mūziklam, kas veltīts Antrai Liedskalniņai. 2013. gadā ir plaša koncerttūre ar nosaukumu " Dzīve sākas ", kas noslēdzas ar lielkoncertu " Harijam Ozolam - 50! " 10. novembrī VEF kultūras pilī. 2014. gads ir Santas Zapackas jubilejas gads. Duets kopīgi izveido programmu " Par sievieti " un koncertē pa Latvijas lielākām pilsētām. Savu jubileju Santa Zapacka svin dzimtajos Talsos ar lielkoncertu, kur piedalās draugi, radi un visi mākslinieces muzikālās darbības mīļotāji. Koncerta muzikālo pavadījumu kā jau ierasts veido grupa Kristapa Krievkalna vadībā. 2015. gads ir Santas Zapackas un Harija Ozola 10 gadu uz skatuves jubilejas gads. Notiek vien daži koncerti, lielākais no tiem 8. martā VEF kultūras pilī - Lielkoncerts " 10 gadi uz skatuves ". Kaut nebūs vienpadsmitā un nākamo gadu, Harija dziesmas un dzejoļi dzīvos mūsu sirdīs mūžīgi! Santa turpina muzicēt.


JĀNIS ĶIRSIS
 Jānis Ķirsis dzimis 1988. gada 2. februārī Rīgā. Jānim vienmēr bijusi ļoti cieša saikne ar mūziku, jo abi viņa vecāki ir mūziķi: mamma ir bērnu dziesmu komponiste, tēvs – virsdiriģents. Jau četru gadu vecumā viņš iestājās sagatavošanas klasē, sešu gadu vecumā ar brāli un brālēniem rīkoja koncertus – pats rakstīja dziesmas, spēlēja, dziedāja. Un astoņu gadu vecumā jau tapa četrdesmit minūšu gara bērnu opera, kam tika dots nosaukums Kaķu opera. Tā, ierakstīta kasetē, ir saglabāta. Jānis nebaidās skaļi teikt: viņš grib uzrakstīt simfoniju.
Jānis savulaik mācījies Rīgas Doma kora skolas diriģēšanas nodaļā un dziedājis Rīgas Doma kora skolas zēnu korī. Ir grupas Framest mākslinieciskais vadītājs (kopš 2005). Bijis mūzikas autors jauniešu mūziklam Klase teātrī Rī BēJa MuTe. Savulaik bijis Rīgas Latviešu biedrības vokālās studijas Knīpas un knauķi mākslinieciskais vadītājs.Uzrakstījis dziesmas Knīpas un knauķu jubilejas albumam "Es vienmēr maza māmiņai", kas tika iekļauts Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas 2006 nominācijā Labākais bērnu mūzikas albums. Bijis Normunda Jakušonoka Rīgas ZELTA KORA vadītājs.
Jaunrade, brīvība un dvēsele – tas ir Jānis. Mūzika nepieļauj alternatīvas, tāpēc Jānis spēlē uz pilnu banku – paralēli darbam vokālajā grupā FRAMEST, viņš ir arī komponists, aranžētājs un ierakstu producents. Mācoties no dzīves un darot lietas, kas patīk un kurās saskata dziļu māksliniecisku vērtību, remdē alkas pēc nesasniedzamā. Filozofiskais skats, kas nepamet ne mirkli, liek ielūkoties savas dvēseles dzīlēs un atrast tajā absolūto mīlestību.
FRAMEST sasniegumu sarakstā ir koncerti Latvijā un ārzemēs, tomēr vislielāko atpazīstamību grupa ieguva, 2012. gada vasarā piedaloties starptautiskajā jauno izpildītāju konkursā Jaunais Vilnis. 2012. gada nogalē FRAMEST devās vērienīgā koncerttūrē "Svētki Ledus Pilī", sniedzot 11 koncertšovu sēriju Latvijas pilsētās, pierādot savu skatuves sajūtu, mūzikas mīlestību un koncertturnejā uz Ķīnu.


IRA KRAUJA-DŪDUMA

Iru daudzi atceras no "Modo" un "Opus" laikiem (toreiz kā Krauju). Citi viņu pirmoreiz izdzirdēja "Dziedošajās ģimenēs", vēl kāds atcerējās Noras Bumbieres fonda rīkotajos koncertos, bet mārupiešiem viņa ir ilggadēja kultūras nama direktore un deputāte. Pirmo plašāko ievērību guvusi ar Zigmara Liepiņa un Kaspara Dimitera dziesmu "Tā es mīlu".
Viss sākās, kad Remtes kultūras namā nodibināja ģitāristu ansambli. Ira spēlēja meiteņu vokāli instrumentālajā ansamblī "Sienāzīši". Vidusskolas laikā tas spēlēja arī skolas ballēs."Sienāzīšu" laiks bija atspēriena punkts turpmākajā karjerā – sekoja komjaunatnes dziesmu festivāls "Jaunības balss", kurā ar Raimonda Paula "Nenes zvaigznes manā istabā" Ira ieguva pirmo vietu.
Pēc gada mācībām Rīgas kultūras darbinieku tehnikumā skolotājs Arājs ieteicis Irai aiziet uz noklausīšanos Filharmonijā, jo par Iru ieinteresējušies lielie mūzikas dūži. Zigmārs Liepiņš noklausoties Iru apstiprināja ansamblī "Modo", notika mēģinājumi, ieraksti radio, tapa pirmais hits "Tā es mīlu", sākās koncerti ar "Modo", pēc tam ar "Opus". Tas bija 1982.–1983. gads. Vēlāk kopā ar Aiju Cakuli Ira aizvietoja Mirdzu Zīveri viņas dekrēta atvaļinājuma laikā. Tas bija īss un diezgan pamācošs laiks. Pēc tam nāca piedāvājums no grupas "Inversijas", kur Ira dziedāja kopā ar Uģi Rozi un Viktoru Lapčenoku, pēc tam Ira sāka dziedāt grupā "Tukums–3".
Ira joprojām muzicē savā grupā "Kraujas Storm Band". Mārupes kultūras namā vada bērnu un jauniešu popgrupas "Mazā sirds" un "Keen".
Irai ģitāra vienmēr ir kabinetā, ja nu pēkšņi kaut ko vajag nodziedāt. Viņa atzīst: "Mūzika ir manā sirdī. To nevar izstāstīt, jo es dzīvoju mūzikā."



ARVĪDS BABRIS , (žurijā 2015, 2013, 2012, 2011, 2010. gadā)













IVO GRĪSNIŅŠ- GRĪSLIS (žurijā 2015. gadā)










IEVA SUTUGOVA (žurijā 2015. gadā)
 












MIKUS ABARONIŅŠ (žūrijā 2015.gadā)










BEĀTE ZVIEDRE (žūrijā 2015.gadā)









IVARS MAKSTNIEKS  (žūrijā 2014. gadā).



IGETA GAIĶE (žūrijā 2014. gadā).


JĀNIS KALNIŅŠ (žūrijā 2014. gadā).








VINETA ELKSNE (žūrijā 2014. gadā).
 






RAITIS RĒRIHS (žūrijā 2014. gadā).











Riks Riski. (žūrijā 2013. gadā).










Sergejs Somiks. (žūrijā 2013. gadā).









Nora Vītiņa. (žūrijā 2013. gadā).









Jolanta Strikaite (žūrijā  2010. un 2013.  gadā)










Baiba Vanaga (žurijā 2012, 2011, 2010. gadā)











Rūta Dūduma. (žūrijā 2012. gadā)
 









Ira Krauja - Dūduma. (žūrijā 2012. gadā)









Ginta Ēķe. (žūrijā 2012. gadā)











Lauris Busulis. (žūrijā 2012. gadā)











Annija Putniņa (žurijā 2011. gadā)












Andris Sējāns (žurijā 2011. gadā)











Kaspars Pudniks (žūrijā 2010. gadā)



Raimonds Tiguls (žūrijā 2010. gadā)


Valters Frīdenbergs (žūrijā 2011. gadā)